Reģ.Nr.: 40900015183
Adrese: Tilta iela 5, Madonas novads, LV-4830
Direktore: Rudīte Kolāte
Telefons: 26633770
E-pasts: lubanasmakslasskola@madona.edu.lv; rudite.kolate@madona.edu.lv
Akreditēta izglītības iestāde, kurā audzēkņi mācās saskaņā ar profesionālās ievirzes izglītības programmu 20V 211 001 "Vizuāli plastiskā māksla" (skolas akreditācija veikta 2018.gadā uz 6 gadiem). Skolu beidzot, audzēkņi pēc sekmīgi nokārtotiem noslēguma pārbaudījumiem, saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītību mākslā. Audzēkņi var turpināt mācības mākslas vidusskolās un iegūt vidējo speciālo izglītību.
Vēsture un aktīvā darbība
Skola darbojas kopš 1995. gada 1. septembra.
Bērniem Lubānā vienmēr ir bijusi iespēja mācīties mūziku un apgūt instrumentu spēli, gan apmeklējot individuālās nodarbības pie mūzikas pedagogiem, gan mācoties mūzikas skolā. Apgūt mākslas zinības uz vietas nebija iespējams, tādēļ, lai mācītos mākslu, talantīgākie un uzcītīgākie bērni brauca uz Madonas Mākslas skolu, kuru nodibināja 1975. gadā. Tas nebija viegli, jo uz mācībām Madonā bija jābrauc pēc stundām vispārizglītojošajā skolā. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vizuālo mākslu, jeb kā toreiz saucās šis priekšmets – zīmēšanu, Lubānas vidusskolā mācīja skolotājs Gunārs Lasis. Kad uz dzīvi Lubānā ieradās mākslas skolotāja Anna More, viņai likās, ka arī Lubānai būtu nepieciešama sava Mākslas skola. Kopīgi ar Gunāru Lasi viņi ķērās pie šīs ieceres realizēšanas.
Ar iniciatīvu un idejām par Mākslas skolas veidošanu Anna More griezās pie Lubānas pilsētas domes priekšsēdētāja Miķeļa Gruzīša. Lēmums (Nr. 79) par skolas dibināšanu Lubānas pilsētas domē tika pieņemts 1993. gada 28. decembrī. Mākslas skola Lubānā ir Annas izauklēts un piepildīts sapnis. Kopīgi ar pilsētas domi tika meklētas telpas, lai skolā varētu uzsākt mācības. Tās atradās Skolas ielā 6, ēkā, kura 1914. gadā tika uzcelta kā skola. Arī vēlāk šajā namā bija atradušās dažādas izglītības iestādes - Lubānas ģimnāzija, Meža skola un Lubānas vidusskola. Astoņdesmitajos gados tur bija Lubānas vidusskolas internāts. Kad to likvidēja, tukšajās telpās darbojās šuvēju un mašīnadītāju darbnīcas. Deviņdesmitajos gados ēka stāvēja tukša, tikai otrā tās galā bija apdzīvoti divi dzīvokļi. Anna More kopā ar savu vīru Juri Mori un vēl dažiem entuziastiem - Sandi Gedrovicu, Aivaru un Ēriku Kočāniem, sāka remontēt un iekārtot skolas telpas. Tika līmētas tapetes, krāsotas sienas, liktas jaunas grīdas. Klašu telpās tika iemontēti iekārtie griesti, lai nosegtu to, kas laika gaitā bija neglābjami sabojājies. Caurais skolas jumts bija tecējis un pamatīgi sabojājis arī aktu zāli 2. stāvā. Zālē nācās atjaunot daudzas koka detaļas un satrunējušos balstus. Vēlākos gados caurā jumta daļa tika nomainīta ar „Onduline” segumu. Skolas telpu remonts ilga gandrīz gadu. Bija nepieciešams iekārtot arī klašu telpas. Daudzas mēbeles skolas darbinieki atnesa no mājām, jo jaunu mēbeļu iegādei nepietika finansējuma. Tās tika atjaunotas un nokrāsotas košās krāsās. Interesanti bija tas, ka klašu telpu sienas nokrāsoja baltas, bet grīdas, griestu elementus un mēbeles katrai klasei krāsoja savā krāsā. Tā arī gadu gaitā katra telpa ieguva nosaukumu pēc interjera krāsas: dzeltenā klase, zaļā klase, rozā klase un lillā klase.
Savu darbību Lubānas Mākslas skola sāka 1995. gada 1. septembrī. Mācības skolā uzsāka 24 audzēkņi. Anna More, kura bija Lubānas Mākslas skolas pirmā direktore, ap sevi pulcināja entuziasma pilnus skolotājus, kas vēlējās, lai bērni Lubānā apgūtu mākslas pamatus, iemaņas zīmēšanā, gleznošanā un veidošanā, lai talantīgi jaunieši attīstītos par radošām personībām. Ar 1. septembri skolā sāka strādāt 4 pedagogi: Anna More, Dzintra Dragune, Agita Kalniņa un skolotāja, kura visus skolas pastāvēšanas 25 gadus palikusi uzticīga Lubānas Mākslas skolai, Dace Rudzīte.
Direktore Anna More skolā pasniedza Mākslas valodas pamatus un Gleznošanu, kas ir viens no svarīgākajiem mācību priekšmetiem Mākslas skolā. Anna ne vien mācīja, bet gleznoja arī pati, un savas gleznas dāvināja draugiem un paziņām.
Dzintra Dragune, kura pirms tam dzīvoja un strādāja Cēsīs par keramiķi, Annas Mores aicināta atgriezās dzimtajā Lubānā. Skolotāja audzēkņiem pasniedza Veidošanas priekšmetu. Viņas vadībā bērni mācījās darboties ar mālu, izmēģināja pirmās iemaņas pie podnieku virpas. No 1998. gada 1. septembra līdz 2004. gada janvārim viņa bija skolas direktore. Dzintra Dragune, kura bija Mākslas skolas stūrakmens, pilna entuziasma un enerģijas, spēja skolai piesaistīt audzēkņus un sabiedrības uzmanību. Kaut arī skolotājas dzīve izbeidzās traģiski, daudzu audzēkņu sirdīs un atmiņās viņa paliks kā zinošs un atsaucīgs pedagogs. Skolotāja prata iemācīt mīlēt mālu, prata veidot lietas, kas ieguva savdabīgu izskatu.
Zīmēšanu un Kompozīciju audzēkņiem mācīja tikko augstskolu beigusī Agita Kalniņa. Skolotāja skolā nostrādāja 2 gadus, jo vēlāk mainīja dzīves vietu un darba gaitas turpināja Madonas Mākslas skolā.
Dace Rudzīte pasniedza un joprojām māca mācību priekšmetus Darbs materiālā un Kompozīcija.
Dzīves līkloču vadīta Anna More mainīja dzīves vietu un direktores amatu 1997. gadā pārņēma Vizma Veipa, tagadējā Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas skolotāja. Taču arī skolotāja Veipa pēc gada, ģimenes apstākļu dēļ, pameta Lubānu un par dzīves vietu izvēlējās Ērgļus.
Kopš 1998. gada skolā strādāja ilggadējs vidusskolas zīmēšanas priekšmeta skolotājs, daudzu jo daudzu bērnu iemīļots pedagogs, Gunārs Lasis, kurš ļoti labi prata nodot savas gleznotāja un zīmētāja prasmes audzēkņiem. Viņa atbildībā bija Zīmēšanas un Gleznošanas stundas. Bijušie audzēkņi stāsta, ka skolotājs pratis iemācīt zīmēt pat tādiem, kam pavisam nav bijis zīmēšanas talanta. Gunāra Laša gleznotās monumentālās ainavas mūs iepriecina vēl arvien. Tās redzamas Lubānas vidusskolas telpās.
Kopā ar Gunāru Lasi darbu skolā uzsāka skolotāja Aiga Bērziņa, kura par Kompozīcijas skolotāju nostrādāja divus gadus. Arī viņa mainīja dzīves vietu un darbu turpināja Rīgā.
Skolotāja Sandra Valaine darbu Lubānas Mākslas skolā uzsāka 1999. gada 1. septembrī. Viņa jau 21 gadu māca audzēkņiem apgūt zīmēšanas un gleznošanas prasmes.
2000. gadā skolā strādāja arī režisore Ilze Kraukle, kas vadīja Teātra stundas. Tajās audzēkņi mācījās atbrīvoties, atrodoties uz skatuves un sabiedrības priekšā, izspēlēja teatrālas etīdes, izpauda sevi gan mākslā, gan kustībās.
Keramikas un Veidošanas skolotāja Una Salmane darbu Lubānas Mākslas skolā uzsāka 2004. gadā un to viņa turpina vēl joprojām.
Kopš 2004. gada maija par skolas direktori strādā Rudīte Kolāte un māca audzēkņiem Mākslas vēstures pamatus. Direktores pārziņā skolā ir gan mācību, gan lietvedes darbs. Pēdējos gados jāatbild arī par saimnieciskajiem jautājumiem, jo pašlaik skolā vairs nav saimniecības daļas vadītāja.
Skolotāju dekrēta atvaļinājumu laikā Lubānas Mākslas skolā strādājuši skolotāji Māris Šķēls, Vēsma Saliņa un Aigars Noviks.
Vēl jāpiemin cilvēks, kas ļoti godprātīgi, kārtīgi un ar lielu atbildības sajūtu 19 gadus Mākslas skolā veica apkopējas un sētnieces pienākumus. Tā bija Vineta Saleniece, kura diemžēl negaidīti pāragri šķīrās no dzīves. Kopš 2014. gada ļoti rūpīgi un centīgi Mākslas skolu kopj Marija Anskaite. Tīras un kārtīgas telpas ir pirmā skolas vizītkarte. Paldies cilvēkiem, kas šo darbu veic ļoti atbildīgi, citiem nemanāmi un pašsaprotami. Laikā, kad Mākslas skolā bija saimniecības daļas vadītāja amats, šo pienākumu veica Māris Valainis, pēc viņa - Andris Špuns.
Ēkā, Skolas ielā 6, bija plašas un ērtas klašu telpas, skolai bija sava aura, kas, iespējams, nāca līdz ar tajā ilgus gadus bijušo skolu garu. Lubāniešu atmiņās tā vēl joprojām ir vecā, mīļā skola, kurā daudzi mācījušies. Taču laika zobs bija darījis savu. Ēkas jumts tecēja, sienās iemitinājies brants, logu rāmji nolietojušies un to atjaunošana prasīja milzu līdzekļus. Arī jumta nomaiņai naudas nebija. Ziemas periodā temperatūra klašu telpās bija tik zema, ka tas neatbilda skolu sanitāri higiēniskajām prasībām un apstākļi kļuva bīstami audzēkņu veselībai un drošībai. Lai veiktu skolas remontu, bija jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, kādu 2009. gada krīzes laikā pašvaldībai nebija. Tādēļ 2009. gada oktobrī Lubānas pašvaldības dome pieņēma lēmumu pārcelt Lubānas Mākslas skolu uz brīvajām telpām Tilta ielā 5, otrajā stāvā. Arī šajās bijušās ambulances telpās bija nepieciešams remonts un labiekārtošana. Ar pašvaldības priekšsēdētāja Tāļa Salenieka atbalstu, paralēli mācību procesam, klašu telpas tika izremontētas un pamazām skola ieguva savu seju, un nebaidīšos teikt, arī savu īpašo šīs skolas auru. 2020. gada vasarā ēkai tika nomainīts jumts un tā oficiāli ieguvusi kultūrizglītības iestādes statusu.
Lubānas Mākslas skola ir akreditēta pašvaldības izglītības iestāde, kurā audzēkņi mācās saskaņā ar profesionālās ievirzes izglītības programmu 20V211001 „Vizuāli plastiskā māksla”. Līdz 2019. gadam skola realizēja 5 gadu apmācība kursu, taču kopš 2018./2019. m. g. mācību programma tiek apgūta 7 gados.
7 gadu apmācības kursā audzēkņi apgūst prasmes un zināšanas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, darbā materiālā, veidošanā un mākslas valodas pamatos. Mācību semestrus noslēdz audzēkņu darbu skates. Beidzot skolu katrs 7. klases audzēknis kārto gala eksāmenus Zīmēšanā un Gleznošanā, izstrādā nobeiguma darbu un saņem valsts atzītu dokumentu – apliecību par profesionālās ievirzes izglītību. Audzēkņi var turpināt mācības mākslas vidusskolās un iegūt vidējo speciālo izglītību.
Ar gadiem skolā izveidojušās savas tradīcijas, kas padara skolas dzīvi interesantāku gan skolēniem, gan skolotājiem, gan viesiem. Ar aizrautību audzēkņi piedalās Skolotāju dienas atzīmēšanā, Ziemassvētku karnevālā, radošajās mākslas darbnīcās pilsētas iedzīvotājiem, Mākslas dienu pasākumos pavasarī un vasaras praksē – plenērā. Iemīļotas un interesantas ir audzēkņu ekskursijas uz mākslas muzejiem un izstādēm. Skolas kolektīvs regulāri piedalās Lubānas pilsētas sabiedriskajos pasākumos ar audzēkņu darbu izstādēm, noformē pilsētas pasākumus, apglezno ēkas un objektus. Ar panākumiem audzēkņu darbi piedalās konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs.
Jau 16 gadus Lubānas Mākslas skolas kolektīvā strādā 4 pedagogi nemainīgā sastāvā: Kompozīcija un Darbs materiālā skolotājas Daces Rudzītes pārziņā, Gleznošanas, Zīmēšanas un Veidošanas noslēpumus audzēkņiem atklāj Sandra Valaine, apgūt Keramikas gudrības palīdz Una Salmane, un visu pārrauga direktore Rudīte Kolāte. Katru jaunu lietu, kas apgūta kursos, noskatīta internetā vai kur citur, skolotājas vispirms izmēģina pašas un pēc tam māca gan bērniem, gan pieaugušajiem. Viņas visas ir neizsīkstoši ideju ģeneratori, kas savas zināšanas un prasmes nesavtīgi nodod audzēkņiem. Māksla skola ir vieta, kur neskan skolas zvans, jo nav iespējams beigt stundu norādītajā minūtē, ja lellītei vēl trūkst matiņu vai gleznojumā nav gaismēnu. Protams, pedagogi strādā pēc mācību plāna, tomēr skolotājas šos ikdienišķos uzdevumus prot dažādot, katrreiz atrodot kādu jaunu ideju vai paņēmienu, padarot mācību procesu interesantu gan audzēkņiem, gan pašām sev. Skolotājas ir aizrautīgas, saprotošas un ļoti labestīgas.
Var apbrīnot skolotājas Daces Rudzītes radošo garu, kuru viņa nav pazaudējusi visus 25 gadus, kopš strādā Lubānas Mākslas skolā. Viņa nerimstoši meklē jaunas idejas mākslas jomā, interesējas par jaunajām tehnikām un apgūst tās dažādos kursos un semināros. Visu dara ar lielu aizrautību, ieinteresējot arī savus audzēkņus. Dace ir skolas „leļļu meistars”, apguvusi zināšanas par animāciju, filcēšanu, dekupāžu un citām novitātēm. Viņa šīs prasmes dāsni dāvā gan skolas audzēkņiem, gan pieaugušajiem dažādos kursos. Daces veidotās mākslinieciskās filca maskas un cepures kā Lubānas novada vizītkarte ceļo pie cilvēkiem visā Latvijā un arī ārpus tās robežām – uz Tasmāniju, Ķīnu un Kanādu. 2018. gadā Dace saņēma Vidzemes veiksmes stāsta balvu nominācijā Mājražotājs/Amatnieks un Lubānas novada pašvaldības apbalvojumu “Gada cilvēks Savā Amatā”.
Skolotāja Sandra Valaine prot audzēkņus aizraut ar savu degsmi, aizrautību, mākslas mīlestību un „trakajām” lietām – vienmēr gatava braukt uz muzejiem, ekskursijās, uz plenēriem, lai ko jaunu parādītu un iemācītu bērniem. Viņa joprojām izdomā un atrod jaunus un oriģinālus uzdevumus. Mākslas skolas vasaras plenēros katrreiz no Sandras ir sagaidāms kāds pārsteigums gan gleznošanā un zīmēšanā, gan interesantas spēles un atrakcijas brīvajā laikā. Viņa apguvusi dažādas amatnieku gudrības – pin skalu groziņus, „auž” plecu lakatus, pērļo un izšuj. Sandra ir aušanas entuziaste un šo nodarbi iemācījusi daudziem Lubānas iedzīvotājiem. Pateicoties Sandrai, Lubānā daudzas sievietes greznojas ar pašaustajiem tautiskajiem brunčiem. Arī Sandra ir saņēmusi Lubānas novada pašvaldības apbalvojumu “Gada cilvēks Savā Amatā” 2012. gadā.
Una Salmane ir veidošanas un keramikas skolotāja, kuras vadītajās stundās plastilīns, māls, ģipsis un pašgatavotas veidošanas masas audzēkņu rokās pārtop visdažādākajās lietās. Skolā ir keramikas apdedzināšanas krāsns un audzēkņi savus veidotos darbus pēc izkarsēšanas var nest uz māju un lietot. Uzdodot uzdevumu, skolotāja piedomā pie tā, lai šīs bērnu veidotās lietiņas varētu pielietot arī praktiski. Tiek veidoti svečturīši, vēja zvani, vāzītes, kā arī dažādas mīļlietiņas. Una iemāca izprast māla īpatnības tā, ka bērni spēj realizēt savas vispārdrošākās idejas putnos, dzīvniekos, cilvēku un mitoloģiskos tēlos, pasaku varoņos, sadzīves priekšmetos un citās lietās.
25 gados skolā bijis 21 izlaidums un apliecību par tās beigšanu saņēmuši 178 absolventi. Krietni lielāku ciparu sastāda audzēkņi, kuri mācījušies, bet dažādu iemeslu dēļ skoliņu nav beiguši. 2019./2020. mācību gadā skolā mācījās 66 audzēkņi. Diemžēl kopš mainījusies demogrāfiskā situācija valstī, arī Mākslas skolā mazinās audzēkņu skaits. Bez Lubānas un Meirānu bērniem, ik pa laikam skolu apmeklē arī kāds audzēknis no Ošupes pagasta un Degumniekiem.
Skolas pedagogi lepojas un priecājas par absolventu tālākajām izglītības gaitām. Ilva Medne ir māksliniece, kura rīko savas personālizstādes, Sanita Socka un Sigita Budnika strādā par vizuālās mākslas skolotājām. Dažādās Mākslas vidusskolās un augstskolās mācības turpinājuši Ilze Dzilna, Zane Lībere, Roberts Draguns, Uģis Vasiļevskis, Elvis Mass, Ieva Tomiņa, Sandis Žābaks, Kaspars Mičuls, Elīna Rudzīte, Diāna Vēkšēja, Kaspars Ielaidnis, Inga Klevase, Laura Kotāne, Dace Pliča, Dārta Losāne, Vita Pelša, Lāsma Žeiere, Agnese Mikucka, Marta Jakuškina, Annija Jace, Henrijs Alfrēds Kuncis, Ketija Līva Lāce, Inese Krēsliņa un Reinis Novakšanovs. Savu darbu izstādes rīkojusi arī Gunta Rulle, kaut tiešā veidā mācības mākslas jomā nav turpinājusi. Ne visi skolas absolventi turpmāk, pat arī pēc mākslas vidusskolu beigšanas, darbojas mākslas jomā un savās specialitātēs, taču apgūtās iemaņas un domāšanas veids, kas iegūts Lubānas Mākslas skolā, palīdz jebkurā darbā un amatā.
Skolas programma izvirza savus mērķus un uzdevumus, kurus ikdienā pedagogi arī īsteno, taču būtiskāk ir iemācīt bērniem un jauniešiem estētiski paraudzīties uz dzīvi, saskatīt skaisto katrā lietā, pilnveidoties kā radošām, idejām bagātām personībām, domāt mākslinieciski un „nedziedāt šūpļa dziesmas” savam iekšējam radošajam garam, bet urdīt to, rūpēties, lai tas vienmēr ir gatavs darboties. Un varbūt kādreiz blakus mūsu novadnieku mākslinieku Rūdolfa Piņņa un Viļņa Zābera vārdiem būs arī kāds Lubānas Mākslas skolas absolventa vārds.
Lubānas Mākslas skolas direktore Rudīte Kolāte
