Lubānas kultūras nama jaunā sezona ir sākusies
Lubānas kultūras namā 2024./25.g. sezonā savu darbību turpinās deviņi Lubānas kultūras nama amatiermākslas kolektīvi.
· Lubānas senioru sieviešu koris „Noskaņa”, diriģente Silvija Bērziņa. Interesēties pa tālruni 28386705
(mēģinājumi notiks Lubānas kultūras namā trešdienās, citās dienās pēc vajadzības, saskaņojot ar kopējo mēģinājumu grafiku)
· Lubānas kultūras nama deju kolektīvs „Žuburi”, vadītāja Laila Ozoliņa. Interesēties pa tālruni 29477942
(mēģinājumi notiks Lubānas kultūras namā piektdienās, sestdienās plkst. 20:00 (C grupa)s un sestdienās, svētdienās (par mēģinājumu laikiem vienojoties - B grupa))
· Lubānas kultūras nama amatierteātris „Priekšspēle”, vadītāja Ilze Kraukle, jaunajiem interesentiem pieteikties pa tālruni 26374962 (mēģinājumi notiks Lubānas kultūras namā otrdienās un ceturtdienās 19.00 - 22.00)
· Lauku kapela „Meldiņš”, vadītājs Andris Dzenis, Interesēties pa tālruni 26441328
(mēģinājumi notiek Lubānas kultūras namā otrdienās un ceturtdienās, pēc vajadzības pārējās dienās, saskaņojot ar kopējo mēģinājumu grafiku.)
· Lubānas pilsētas kultūras nama senioru deju kopa ”Varavīksne”, vadītāja Lienīte Ozolniece. Interesēties pa tālruni 26450385
(mēģinājumi notiks Lubānas vidusskolas aktu zālē pirmdienās, trešdienās)
· Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Lubāna TDA”, vadītāja Laila Ozoliņa
(mēģinājumi notiks Lubānas kultūras namā pirmdienās, trešdienās plkst. 19:00)
· Lubānas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis „Naktsputni”, vadītāja Rudīte Kolāte
(mēģinājumi notiks otrdienās un ceturtdienās Lubānas kultūras namā, pēc vajadzības pārējās dienās, saskaņojot ar kopējo mēģinājumu grafiku.)
· Lubānas folkloras kopa, vadītāja Līga Grāvere, t.26196119
(mēģinājumi notiks Lubānas kultūras namā trešdienās un piektdienās. Ja nepieciešams, tad pirms koncertiem notiek papildus mēģinājumi.)
Izturību, radošumu, darboties prieku vēlu visiem kolektīvu vadītājiem un pašdarbniekiem!
Lubānas kultūras nama vadītāja
Velga Puzule
Senioru sieviešu koris "Noskaņa"
Kolektīva vadītāja Silvija Bērziņa (t. +371 28386705)
Mēģinājumi notiek trešdienās, citās dienās pēc vajadzības
2023.g. Dziesmu un Deju svētkos radās jauns kora moto – “Kāda noskaņa, tāda dziesma. Kāda dziesma, tāda noskaņa.” Esam čaklas, sirsnīgas, atraktīvas, zinātkāras un galvenais – mums patīk dziedāt!
Ar savu uzstāsānos iepriecinām gan vietējo, gan tālāku publiku. Savas pastāvēšanas laikā esam aktīvi piedalījušās visos "Aiviekstes svētkos", kā arī kuplinājušas Lubānas kultūras nama rīkotos pasākumus – 18.novembra svētku koncertus, Barikāžu piemiņas brīžus, koncertus Lubānas evanģēliski luteriskās draudzes baznīcā u.c.
Cītīgi apmeklējam senioru koru kopmēģinājumus un esam neiztrūkstošas dalībnieces valsts mēroga rīkotajos koru pasākumos – Senioru koru salidojumos, Latvijas Dziesmu un Deju svētkos.
“Ar dziesmu ir vieglāk
Pret vēju skriet.
Ar dziesmu pat tumsā
Var drošāki iet”.
Šis fragments no A.Ritmaņa, A.Andersones un A.Altmaņa radītā kopdarba precīzi raksturo kori “Noskaņa”.
Dažbrīd mēģinājumos ir tādi maģiski brīži, kad skudriņas skrien pār kauliem, dzirdot, kā ieskanas daudzbalsība dziesmā, kuru pats dziedi.
Piedāvājums
Dziedam senioru koru repertuāru, kā arī mācāmies dziesmas, kas patīk pašām un klausītājiem. Esam atvērtas un labprāt piedalāmies dažādos skanošos pasākumos.
Vēsture
Koris Lubānā ir ar 153 gadu ilgu vēsturi. Gadu gaitā tas ir mainījies no vīriešu uz jaukto, no jauktā uz sieviešu, no 20 līdz pat 60 dziedātājiem. Kopš 2004. gada koris darbojas kā senioru sieviešu koris. Korī dzied 25 dziedātājas, diriģentes Silvijas Bērziņas vadībā. Kopš 2006.gada koris darbojas ar nosaukumu "Noskaņa".
Sasniegumi
2015. gada Madonas apriņķa koru skate Pirmā pakāpe (40,5 punkti)
2016. gada Madonas apriņķa koru skatē Pirmā pakāpe (40,89 punkti)
2017. gada Madonas apriņķa koru skatē Pirmā pakāpe (41,22 punkti)
2018. gada Madonas apriņķa koru skatē Pirmā pakāpe (42,33 punkti)
2019. gada Madonas apriņķa koru skatē Pirmā pakāpe (40,89 punkti)
2023.gada Madonas apriņķa koru skatē Pirmā pakāpe (43,11 punkti)
Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Lubāna TDA"
Kolektīva vadītāja Laila Ozoliņa (t. + 371 29477942)
Ansambļa mājas lapa atrodama ŠEIT.
Mēģinājumi notiek Lubānas kultūras namā pirmdienās un trešdienās no plkst. 19.00.
Mūsu vīri ir kā ozoli Aiviekstes krastos, bet sievām vaigi zied kā dzērvenes apkārtnes purvos! Visi kolektīva dejotāji ir strādājoši ļaudis, kuri pēc saviem ikdienas darbiem, mežā, skolā, aptiekā, bišu dravā, slimnīcā, stādaudzētavā, glābšanas dienestā, veikalā un citos darbos, dodas uz mēģinājumiem, lai dejotu, satiktu viens otru, pilnveidotos dejā, kopīgi ceļotu, iepriecinātu skatītājus, priecātos paši par to, ko dara. VPDK “ Lubāna TDA” ir vidējās paaudzes deju kolektīvs, kurš apgūst D grupas deju repertuāru.
Piedāvājums
Dejo D grupas deju repertuāru, apgūst jaunas dejas. Dejotāji ir atvērti dažādiem izaicinājumiem un labprāt sadarbojās ar citiem kolektīviem veidojot koncertus.
Piedāvājam koncertuzvedumu “Pie Bagātās kundzes” sadarbībā ar JDK ŽUBURI, uzveduma ilgums – 25 min.
Deju uzvedums “Pie Bagātās kundzes” ir horeogrāfa, tautas deju ansambļa “Lubāna” dibinātāja un kādreizējā vadītāja Andra Ezeriņa veidots stāsts pēc filmas “Pie bagātās kundzes” motīviem, kurš pirmizrādi piedzīvoja 2000. gada 1. jūlijā Lubānā, otro Aiviekstes svētku nakts koncertā.
Tautas deju ansamblis “LUBĀNA”, kopā ar jauniešu deju kolektīva “ŽUBURI” dejotājiem jau Lailas Ozoliņas vadībā uzvedumu “Pie Bagātās kundzes” atjaunoja 2007. gadā.
2024. gada 10. augustā pirmizrādi piedzīvo jau trešais Andra Ezeriņa uzveduma “Pie Bagātās kundzes” iestudējums.
Uzvedums “Pie Bagātās kundzes” iezīmē laiku Rīgā pirms 4. Saeimas vēlēšanām 1931. gadā. Šis ir arī Lielās depresijas jeb vispasaules ekonomiskās krīzes laiks.
Vēsture
Lubānas kultūras nama deju kolektīvs „Lubāna” tautas deju ansambļa goda nosaukumu ieguva 1986. gada pavasarī. Kolektīva dibinātājs un vadītājs līdz 2002. gadam bija Andris Ezeriņš. Kopš 2002. gada kolektīvu vada Laila Ozoliņa, kura ir viena no ilggadīgajām dejotājām kolektīvā.
Sasniegumi
Lubāna TDA dejotāji ir piedalījušies starptautiskos tautas deju festivālos Krievijā, Moldāvijā, Čehijā, Lielbritānijā (2009., 2022.), Austrijā (2010., 2015.) un Bulgārijā (2012.), Itālijā (2016.), Dānijā (2017.), Grieķijā (2018.), Horvātijā (2019.), LUBĀNA TDA kopš 1990. gada piedalās visos Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Jauniešu deju kolektīvs "Žuburi"
Kolektīva vadītāja Laila Ozoliņa (t. +371 29477942)
Kolektīva mājas lapa atrodama ŠEIT.
Mēģinājumi notiek Lubānas kultūras namā piektdienās plkst. 20:00 (C grupa), sestdienās un sestdienās, svētdienās (par mēģinājumu laikiem vienojoties - B grupa)
Žuburu dejotāji ir skolēni, tehnikumu audzēkņi, studenti un strādājošie jaunieši gan no Lubānas un apkārtnes, gan no tālākam vietām. Kolektīvu repertuārā bez obligātajām dejām ir arī latviešu etnogrāfiskās dejas, pašiem tīkamas dejas un cittautu dejas.
Šobrīd „Žuburi” ir B un C grupas dejotāji, kopā aptuveni 40 jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Vēsture
Kolektīvs izveidojies 2005. gadā. „Žuburi” savu nosaukumu ieguva 2007. gadā, gatavojoties XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem (2008.). Vārdam „Žuburi” ir divas nozīmes: koka zars un brieža ragi. Tā kā Lubānas puse ir mežiem un ragainiem meža dzīvniekiem bagāta, kā arī jauniešu daba mēdz būt žuburaina, tad tieši šis nosaukums ir kolektīvam piemērots.
Sasniegumi
JDK „Žuburi” dejotāji ir piedalījušies starptautiskos tautas deju festivālos Beļģijā (2011.), Francijā (2012.), Čehijā (2014.), Vācijā (2016.), 2019. gadā jaunākā grupa piedalījās folkloras festivālā Polijā, bet vecākā grupa – Nīderlandē.
JDK ŽUBURI kopš 2008. gada piedalās visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Lauku kapela "Meldiņš"
Kolektīva vadītājs Andris Dzenis (t. +371 26441328)
Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās, pēc vajadzības pārējās dienās, saskaņojot ar kopējo mēģinājumu grafiku.
Lubānas lauku kapelas “Meldiņš” repertuārā ir daudz dažādu jautru un lirisku dziesmu, kuras dziedot rodam prieku paši sev un priecējam citus. Spēlējam balles. Lai piemeklētu mūziku katram dzīves gadījumam mainās arī instrumenti ko spēlējam. Kapelā esam 6 muzikanti. Mūsu mūzikas instrumenti – akordeons, cītara, bungas, vijole, flauta, basģitāra un, protams, visiem pieejamais instruments – balss.
Piedāvājums
Mūsu repertuārs ir piemērots visādiem dzīves gadījumiem. Tajā ir dažādas 50. - 80. gadu galda dziesmas. Repertuārs tiek regulāri papildināts ar populārām šlāgerdziesmām. Spēlējam dažādas mājas ballītes. Esam atvērti jaunām idejām, tāpēc radās ideja par koncertiem uz plosta “Šūpojies mana dziesma Aiviekstiņas vilnīšos”
Vēsture
Bieži darboties un radīt ko jaunu mūs pamudina pozitīvas atmiņas. Prātā nāk kādreizējās balles, kad nevajadzēja pastiprinātājus, varējām dejot tikai akordeona pavadībā un līdz rīta gaismai. Šīs atmiņas ir tās, kas pamudināja Andri Dzeni piepildīt senu sapni - veidot lauku kapelu. 2003.gadā Andris Dzenis pulcēja ap sevi latviešu tautas mūziku mīlošus cilvēkus un tā tas sākās.
Sasniegumi
2012. Pateicība par piedalīšanos XVI Latvijas Tautas mūzikas svētkos Kandavā
2013. Diploms Par iegūto II pakāpi Lauku kapelu skatē Strenčos
Atzinība par piedalīšanos XXV Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos Rīgā
2014. Atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā Tautas mākslas festivālā Aukšdaugava - 2014"
Pateicība par piedalīšanos Aiviekstes svētkos Lubānā
2015. Atzinība par piedalīšanos Līvas ciema svētkos - XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkos Liepājā
2016. Atzinība par piedalīšanos XIX Tautas mūzikas svētkos Valkā un Valgā 2017.
Pateicība par dalību Latvijas Lauku kapelu koncertā Lizumā
Pateicība par piedalīšanos Latvijas tautas muzikantu svētkos Zilupē, Ludzā
2018. Lauku kapelu skate Viļānos - Pirmā kategorija
2019. Lauku kapelu salidojums - skate Jaunjelgavas novada Sunākstē
2022. Pateicība par piedalīšanos XXII Latvijas tautas mūzikas svētkos Aizkraukles novadā - Staburagā, Jaunjelgavā
2023. Pateicība par piedalīšanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos Rīgā
Senioru deju kopa "Varavīksne"
Kolektīva vadītāja Lienīte Ozolniece (t. + 371 26450385)
Mēģinājumi notiek pirmdienās un trešdienās Lubānas vidusskolas aktu zālē.
Senioru deju kopa "Varavīksne" ir optimistisku un enerģisku dāmu kolektīvs, kas savu brīvo laiku pavada kustībā – dejā. Šī kolektīva galvenais uzdevums ir veicināt, aktīvās darba gaitas beigušo, cilvēku sabiedrisko un fizisko aktivitāti. Kā teic dalībnieces: “Senioru deju kopa “Varavīksne” darbojas jau 20 gadus. Šai laikā mums - deju grupas dalībniecēm - dzīve ir kļuvusi gan labāka, gan skaistāka. Labāka, pateicoties draudzības atmosfērai, kopības sajūtai kolektīvā, kā arī tam, ka kustības dod veselību.“
Deju kopas dejotāju moto: Dzīvojam, lai dejotu, dejojam, lai dzīvotu!
Piedāvājums
Kolektīvs ir gatavs piedalīties senioru deju kolektīvu pasākumos mājās, novadā un republikā. “Varavīksnes” repertuārs ir tikpat krāsains , kā nosaukums, kur var atrast: Vienkāršas modes un balles dejas, vācu, angļu, amerikāņu, u.c. pasaules tautu folkloras dejas, rotaļdejas un dejas sēdus, Latvijas Senioru deju apvienības (LSDA) repertuāra dejas, ka arī kolektīva vadītājas Lienītes Ozolnieces orģināldejas.
Vēsture
Ideja par šāda kolektīva izveidošanu radās dejotājai Mārītei Anskaitei 2004.gadā, kura kā potenciālo deju kolektīva vadītāju uzrunāja Lienīti Ozolnieci, kas aicinājumam atsaucās un 2004.gada 15.novembrī tika izveidota senioru deju kopa “Varavīksne”. Dalību kolektīvā uzsāka 18 dejotājas, vecākā dejotāja bija dzimusi 1928.gadā, kolektīva darbības laikā dalībnieku skaits ir gan palielinājies gan samazinājies, pašlaik aktīvi darbojas 10 dejotājas.
2006.gadā senioru deju kopa “Varavīksne” pieteicās un tika uzņemta Latvijas Senioru deju apvienībā (LSDA), kuras dibinātāja un vadītāja ir lubāniete, bijusī Lubānas vidusskolas tautas deju kolektīvu vadītāja Laimdota Andersone (Ezeriņa)
No 2009.-2013.gadam Lienīte Ozolniece ir LSDA Vidzemes novada deju kopu virsvadītāja
2012.gadā Lienītei Ozolniecei tika dota iespēja, kā LSDA biedram, piedalīties Ziemeļvalstu senioru deju pedagogu kongresā Norvēģijā.
Līdz 2013.gada novembrim kolektīvs darbojās Latvijas Senioru deju apvienības sastāvā, kur aktīvi, ar savu līdzdalību, piedalījās visos apvienības organizētajos pasākumos un kolektīva repertuārs veidojās no apvienībā apstiprinātajām dejām. Šajā laikā tika radītās Lienītes Ozolnieces pirmās oriģināl horeogrāfijas, kas atzinīgi novērtētas un iekļautas senioru deju kopu koprepertuārā.
Kopš 2013.gada novembra kolektīvs darbojas un koncertdarbību organizē patstāvīgi. Šajā laikā, lai nodrošinātu repertuāru kolektīvam, tiek radītas vadītājas Lienītes Ozolnieces, oriģināldejas.
Kolektīvs ar lielu koncertu ir atzīmējis piecgades: 2009. gadā 5 gadu jubileja Lubānas pilsētas estrādē, kurā tika izstāstīta Manuela Kofiņjo Lopesa fabula “Vecenītes ar saulesssargiem”. Koncertā piedalījās draugu kolektīvi no Kubuliem, Jelgavas, Cesvaines, Balviem, Gulbenes, Valmieras. 2015. gadā 10 gadu jubilejas koncerts “Saules takas” Lubānas pilsētas klubā, kuru atzīmējām kopā ar Lubānas pilsētas kultūras nama sieviešu senioru kori “Noskaņa”, koncertu palīdzēja kuplināt Lubānas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Raksti”. 2019. gadā 15 gadu jubilejas koncerts “Zelta druva”. Koncertā vēlējāmies parādīt un izstāstīt cilvēka dzīves gājumu caur deju. Koncerta stāstu palīdzēja izstāstīt: Lubānas vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvi “Raksti”, Meirānu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rokraksti”, dāmu deju kolektīvs “Orhidejas”- Degumnieki, senioru deju kopa “Kamenes” -Cesvaine, “Magones” -Meirāni. Ar skanīgo balsi koncertā mirdzumu ienesa Ilva Ozolniece.
Sasniegumi
Kolektīvs regulāri piedalās Latvijas senioru apvienības organizētajos senioru festivālos, kā arī ar savu dejotprasmi kuplinājis pasākumus Igaunijā, uz prāmja „Silja Festival”, Dzintaru koncertzālē- Jūrmalā, Cēsu koncertzālē- Cēsīs, kā arī citos Latvijas novados, Lubānas novada pasākumos, pansionātos.
Kolektīvs lepojas ar saviem skaistajiem koncerta tērpiem, kurus dalībnieces, kolektīva pastāvēšanas laikā, izgatavojušas par saviem privātajiem līdzekļiem, tērpiem pašas ir modelētājas, stilistes, modes dizaineres.
Amatierteātris "Priekšspēle"
Kolektīva vadītāja Ilze Kraukle (t. + 371 26374962)
Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās Lubānas kultūras namā no plkst. 19.00 - 22.00
Amatierteātra "Priekšspēle" mērķis ir pilnveidot sevi aktiermeistarībā, iepazīt latviešu un cittautu dramaturģiju, iestudēt dažādu žanru darbus, aktīvi piedalīties Latvijas amatierteātru rīkotajos festivālos. Priecājamies par būšanu kopā un labprāt dodamies viesizrādēs! Kolektīvs ir Latvijas amatieru teātru asociācijas biedrs.
Radošās grupas pārstāvji Ilze Kraukle un Jānis Balodis kopš 2020. gada vasaras Lubānā ir izveidojuši Lubānas lietišķā teātra grupu un ar panākumiem Lubānā un arī citur Latvijā ir izrādījuši kopienā balstītus iestudējumus “No Ceikstes līdz Aiviekstei” un “Pieaugšana” (izrāde “Pieaugšana” tika izrādīta 2023. gada amatierteātru fināla skatē, saņemot atzinību par formas oriģinalitāti).
Šobrīd lietišķā teātra grupa ir iesākusi darbu pie jauna iestudējuma, kas pievēršas attiecībām starp cilvēku un dabu, kā arī tiecas skart ar Lubāna ezeru saistītas domas un jautājumus.
Piedāvājums
Lubānas amatierteātris “Priekšspēle” – R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”. Režisore Ilze Kraukle
Lubānas lietišķā teātra grupa - Lubānas un tās apkārtnes iedzīvotāji “Pieaugšana”. (Dokumentālais teātris, 1 h 15 min.) Režisors Jānis Balodis.
Vēsture
Jau 20. gs. sākumā Lubānas dažādās biedrībās ir iestudētas vērienīgas brīvdabas izrādes ar aktieru gājienu uz spēles vietu “Zaķu vecaini”. Režisori tajā laikā brauc no Rīgas, kā arī paši piedalās spēlējot kādu lomu, kā piemēram, Tālis Matīss.
Pēc kara 1947. gadā teātra spēlēšanu atsāk režisors Ādolfs Krams, pēc tam Anna Poruka, Hilda Priedniece, Velta Lāčgalve, Aleksandrs Bagātais.
Laika posmā no 1958. līdz 1994.gadam ar kolektīvu vada režisors Vladimirs Vasiļevskis. Viņa režijā ir iestudētas daudzas nozīmīgas latviešu autoru lugas, ir gūti panākumi rajona un republikas skatēs. No 1994. gada līdz 1996. gadam kolektīvu vada Vēsma Masa. Kopš 1996. gada kolektīvu vada režisore Ilze Kraukle.
Sasniegumi
Latvijas amatierteātru iestudējumu skates GADA IZRĀDE 2023 finālā ar Lubānas lietišķā teātra grupu, režisors Jānis Balodis - Dokumentāla, kopienā balstīta teātra izrāde “Pieaugšana” saņēma novērtējumu – Formas oriģinalitāte, pirms tam Latgales reģiona amatierteātru skatē iegūstot Augstāko pakāpi, 47. punktus.
Latvijas amatierteātru iestudējumu skate “Gada izrāde 2016” Vidzemes reģiona skate 2. pakāpe (39. punkti) ar izrādi Aldo Nikolai “Taurenīt, taurenīt” un aktierim Aigaram Novikam atzinība par lomu Elio.
Latvijas amatierteātru iestudējumu skate “Gada izrāde 2013” Vidzemes reģiona skate 3. pakāpe ar izrādi Mārtiņš Zīverts “Minhauzena precības”.
Jauktais vokālais ansamblis "Naktsputni"
Kolektīva vadītāja Rudīte Kolāte (t. + 371 26633770)
Mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās Lubānas pilsēts klubā, pēc vajadzības pārējās dienās, saskaņojot ar kopējo mēģinājumu grafiku.
Jauktais vokālais ansamblis “Naktsputni” ir domu biedru grupa 14 dalībnieku sastāvā, kurus kopā savedusi dziedāšana. Paši dziedātāji uzskata darbošanos ansamblī par dzīvesveidu un vietu, kur smelties pozitīvas emocijas.
Ansambļa vizītkarte ir sižetiski un teatrāli veidotās koncertprogrammas. Repertuārs tiek pēc iespējas dažādots, tāpēc tiek dziedāts viss - no garīgā repertuāra līdz džezam, no Meteņiem līdz Ziemassvētkiem. Jaunākais veikums ir koncertprogramma "Dziesma kā rasa sudrabot sāk" un Mārtiņa Brauna veltījums dzejnieces Broņislavas Martuževas 95. gadskārtai “Dievs, dziedāt vēli tā, kā putni dzied” kopā ar Mārtiņu Braunu. Paralēli kolektīvs veic aktīvu koncertdarbību un kuplina gada tradicionālos pasākumus gan Lubānā, gan dažādās kaimiņu pilsētās un pagastos.
Mēs ļoti ceram, ka ar savām dziesmām un dziedāt prieku mēs iepriecinām klausītājus, darām viņus laimīgus un sasildām viņu sirdis, esot kopā nopietnos un jautros brīžos, svētkos, koncertos un pasākumos.
Piedāvājums
Piedāvājam plašu garīgās mūzikas klāstu. Pašlaik aktuālas koncertprogrammas: "Dziesma kā rasa sudrabot sāk", "Gads ir balts no abiem galiem, bet pa vidu zaļš", koncerti Valsts svētkos, Ziemassvētkos un atpūtas pasākumos.
Vēsture
Kolektīvs darbojas no 1992.gada 12.jūnija - sākumā kā Lubānas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas ansamblis, vēlāk kā Lubānas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis. 2000. gadā ansamblis iegūst nosaukumu “Naktsputni”. Tas netiešā veidā saistās ar mēģinājumiem un koncertiem vēlajās vakara stundās.
Dziedāt prieks, neatlaidīgais darbs un vēlme uzstāties, attaisnojās. Pirmās uzstāšanās šeit pat – Lubānā, vēlāk, kad tika gūti panākumi un atpazīstamība rajona vokālo ansambļu skatēs, ansambli sāka aicināt arī dažādos pasākumos ārpus Lubānas. Bija reizes, kad nācās sniegt divus un pat trīs koncertus vienā dienā. “Naktsputni” dziedājuši valsts svētkos, koncertos kultūras namos, baznīcās, kapusvētkos, pensionāru un dažādu kolektīvu pasākumos, laulībās, bērēs, izlaidumos, saviesīgos un izklaides pasākumos, parkos, skvēros, brīvdabas estrādēs, tirgus plačos, Līgo un Ziemassvētkos, Lieldienās, Ražas svētkos un vēl daudz, daudz dažādos notikumos. Mūs dzirdējuši ir apkārtnes ļaudis Meirānos, Indrānos, Degumniekos, Barkavā, Dzelzavā, Cesvainē, Biksērē, Praulienā, Madonā, Kusā, Sauleskalnā, Bērzaunē, Jaunkalsnavā, Jāņavārtos, Vestienā, Jumurdā, Lauterē, Ērgļos, Mētrienā, Ļaudonā, Saikavā, Liezērē, Murmastienē, Varakļānos, kā arī klausītāji Vecpiebalgā, Inešos, Suntažos, Alūksnē, Gulbenē, Līgo, Staros, Balvos, Rugājos, Lazdukalnā, Rožupē, Turkos, Līvānos, Galēnos, Dagdā, Pļaviņās, Salā, Aizkrauklē, Ādažos, Pūrē, arī Dānijā un Vācijā.
Sasniegumi
Par vienu no lielākajiem sasniegumiem uzskatām to, ka dziesma mūs noturējusi kopā nu jau 32 gadus gandrīz nemainīgā sastāvā kopš ansambļa dibināšanas.
Regulāri piedaloties ansambļu skatēs, guvām panākumus rajona un arī republikas mērogā. I vieta rajona vokālo ansambļu skatēs iegūta 1997., 1999., 2004., 2005., 2006., 2007. gadā, II vieta – 2001. un 2010. gadā. Zonālajās ansambļu skatēs 1997. gadā iegūta II vieta, bet 2001. un 2004. gadā – I vieta. Tomēr vislielākais panākums ir II vieta Latvijas vokālo ansambļu fināl skatē Rīgā 1997. gadā. Kopš 2011. gada ansamblis vokālo ansambļu skatēs vairs nepiedalās.
2012. gadā Lubānas kultūras nama jauktam vokālajam ansamblim „Naktsputni” tika piešķirta balva “Gada cilvēks kultūrā”,
Ansambļa pastāvēšanas laikā sagatavotas tematiski ļoti dažādas un daudzveidīgas koncertprogrammas:
Garīgās programmas “Veni Sancte Spiritus”, “Lūgšana”, “Dievs, tava zeme deg”.
Ziemassvētku programmas “Ziemassvētku dziesmas dzied Naktsputni”; “Ziemassvētku dāvana”; “Gadumijas noskaņās”; “Marijas sapnis”; "Adventa laika mūzika" kopā ar Cesvaines draudzes kori; “Šai baltā naktī”; “Mazu brīdi pirms...”, kā arī Ziemassvētku koncerti katru gadu Lubānas ev. luterāņu baznīcā un Lubānas kultūras namā. Dalība Lubānas kultūras nama pašdarbības kolektīvu koncertā „Sanākuši budēlīši Ziemassvētku vakarā”.
Valsts svētku programma „Lai balstiņas vīdamās, pār novadu aizvijās”. Patriotiskās koncertprogrammas “Karavīru dziesmas” un “Lāčplēsis”.
Izklaidējoša rakstura programmas “Krodziņš”, “Salatēvi nāk!”, “Pie jūras dzīve mana”, “Dziesmu tirgus”, “Veltījums zodiaka zīmē dzimušajiem”, ”Ar mugursomu plecos Aiviekstes krastos metos!”
Tautiskās koncertprogrammas “Līgo, līgo, rallalā”, “Gads ir balts no abiem galiem, bet pa vidu zaļš”.
Koncerti sirdij un dvēselei “7stāsti par mīlu”, “Dziesma kā rasa sudrabot sāk…”.
Koncerti “Dziedam kopā ar Raimondu Paulu” (pie klavierēm Raimonds Pauls), “Dievs, dziedāt vēli tā, kā putni dzied” kopā ar Mārtiņu Braunu un koncerts, veltīts Broņislavai Martuževai, kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu un dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu.
Piedalīšanās Lubānas dramatiskā kolektīva izrādēs “Skroderdienas Silmačos” un “Brīnums”. Koncertuzvedums kopā ar Lubānas TDA “Pie bagātās kundzes”.
Folkloras kopa "Lubāna"
Kolektīva vadītāja Līga Grāvere (t. +371 26196119)
Mēģinājumi notiek Lubānas kultūras namā trešdienās un piektdienās. Ja nepieciešams, tad pirms koncertiem notiek papildus mēģinājumi.
1985.gadā Krišjāņa Barona 150 jubilejas gads bija nozīmīgs Lubānas kultūras dzīvē. Vietējo teicēju: dziedātās dziesmas sagaidīja dzirdīgas ausis un skanīgas balsis. Lubānas vidusskolas meitenes skolotājas Aijas Portnovas (vēlāk Andersones) vadībā pierakstīja vietējo teicēju dziesmas. Mēs esam kolektīvs ar 39 gadu stāžu. Kolektīvā ir dziedājuši 60 dziedātāji. Pašlaik kolektīvā aktīvi dzied 10 dziedātājas, divas no kurām dzied no kolektīva dibināšanas. Vēlamies saglabāt tēvu tēvu teiktās dziesmas un padarīt mūsdienu Latviju latviskāku. Vēlamies lai tautasdziesmai būtu sava redzama vieta mūsu bērnu un mazbērnu dzīvē. Zinām, ka ar dziesmu var pārvarēt visas grūtības, tāpēc kolektīva moto: “Dzīd, bōb, nabādoj! Pōrdzeivosem vysu!”
Piedāvājums
Dziedam vietējo teicēju Marciannas Dārznieces un Annas Gruzītes dziesmas, kā arī Latgales teicēju Broņislavas Martuževas, Broņislavas Stērninieces, Eleonoras Volkovas, Martas Šmidtes, Valentīnas Baranovskas un Līvijas Medisas teiktās dziesmas, kā arī 30. – 60. gadu galda dziesmas un ziņģes. Kuplinām laulību ceremonijas, mičošanas kāzās, piedalāmies Aiviekstes svētkos, veidojam gadskārtu ieražu koncertus – Līgo, Ziemassvētkus, Meteņus, Mārtiņus, Miķeļus. Mums ir bagāts dziesmu pūrs par cerēšanos, derībām, kāzām, gadskārtu ieražu svētkiem. Vārdu sakot: “Ja ir svētki, mēs tos piedziedāsim!”
Vēsture
1985.gadā Lubānas vidusskolas meitenes skolotājas Aijas Portnovas (vēlāk Andersones) vadībā pierakstīja vietējo teicēju dziesmas. Pamazām pievienojās Lubānā dzīvojošās Latgales teicējas un dziedātājas un aizsākās folkloras kustība Lubānā. Pirmās kolektīva vadītājas Aija Portnova (vēlāk Andersone) un Dace Koļesņikova. No 1989.gada kolektīvu vadījusi Valentīna Baranovska. No 2017. gada kolektīvu vada Līga Grāvere.
Kolektīvs piedalījies: Visos folkloras festivālos “Baltica” Latvijā, kuru tēmas ir bijušas – 1988. gadā - Saule, 1991. gadā - Ģimeņu godi, 1994. gadā – Saule, Pasaule. Viņsaule, 1997.gadā Cilvēks un darbs, 2003. gadā - Zeme, 2006. gadā - Mūsmājas, 2009. gadā - Zīmes, 2012. gadā - Ceļš, 2015. gadā Mantojums, 2018. gadā - Jāņi, Ziedēšana, 2022. gadā - Mantojums. 1995. gadā kopā ar Madonas folkloras kopu „Vērtumnieki” piedalījāmies Festivālā „Baltica 95” Igaunijā. Esam neiztrūkstošas arī visos Dziesmu un Deju svētkos no 1990. līdz 2023. gadam. Esam piedalījušās visos Lubānas kultūras nama rīkotajos “Aiviekstes svētkos”, īpaši atzīmējot folkloras kopu, tautisko deju kolektīvu, kāzu muzikantu un kāzu saimnieču uzvedumu „Kāzas Lubānā ar etnogrāfiskiem elementiem” - “Aiviekstes svētkos 2002”, kur mums bija atvēlēta vadoša loma šajā uzvedumā. Esam kuplinājušas valsts svētku koncertus Lubānā, kā arī priecējušas cilvēkus nozīmīgās jubilejās.
Sasniegumi
2011. gads Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate Valmierā - 1. kategorija
2012. gads Kultūrizglītības un nemateriālā mantojums centra rīkotā skate I pakāpe 41 punkts; Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2012"- Pateicība par radošu līdzdalību festivāla "Baltica 2012" īstenošanā.
2013. gadā XXV Vispārējie Dziesmu un Deju svētki – Atzinība par piedalīšanos
2014. gads Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate festivālam „Baltica 2015”- II pakāpe
2015. gads Pateicība par veikumu starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica 2015”
Lubānas folkloras kopai -Lubānas novada pašvaldības pateicība nominācijā "Mūža ieguldījums"
2017. gads Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate - II pakāpe (labi)
2018. gads Pateicība par veikumu starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica 2018”
2021. gads Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate - I pakāpe (42,6 punkti)
